Pārdomas par saulgriežiem

Reizēm cilvēki, kas meklē īstākās un autentiskākās pieredzes pukojas, ka kalendārie svētki neatbilst astronomiskajiem saulgriežiem. Svinēt oficiālajos datumos neesot pa īstam. Taču man, Ieejas pavadonei, šķiet, ka tas ir pat ļoti labi. Ir iespēja nosvinēt divreiz, katrā reizē liekot citus akcentus un fokusu. Ja kalendārie svētki ir ekstraverti, svinami pulkā, līksmi un priecīgi baudot kopābūšanu, tad astronomiskajos saulgriežos man parasti gribas būt vienai, vai pavisam nelielā kompānijā. Gribas būt dabā, klusumā un mierā, gribas būt mierinoši mazam punktiņam bezgalīgi plašā visumā. Kaut uz mirkli iekāpt cikliskajā laikā, kurā pasaule tiek radīta un pārradīta atkal un atkal no jauna. Protams, astronomisko saulgriežu datumi bieži iekrīt darbdienās, bet galvenais ir nodoms un vēlme. Atkarībā no gadalaika, tā var būt iedegta svece, garāka pastaiga pirms vai pēc darba, neliels izbrauciens līdz jūrai vai meditatīva pasēdēšana uz paša nomaļākā soliņa parkā. Arī secība, manuprāt, ir ļoti laba - vispirms apcerīgie, introvertie, meditatīvie astronomiskie saulgrieži. Pēc tam līksmie, ekstrovertie, kolektīvie kalendārie saulgrieži.

Kāda ir tava saulgriežu sajūta?