Ar ko Ieeja atšķiras no parastas pastaigas mežā

Ar ko IEEJA atšķiras no parastām pastaigām mežā?

Pirmkārt, protams, ar to, ka pēc pastaigas dodamies tālāk bungu meditācijā, kas papildina un padziļina pastaigas laikā pieredzēto. Taču arī pati pastaiga atšķiras no parastas pastaigāšanās.

• IEEJAS maršruts tiek veikts klusējot. Gājiena laikā savā starpā nesarunājamies un nekomunicējam. Vēršam skatu mežā un sevī. Tā ir klusuma meditācija kustībā, kuras laikā ļaut prātam atpūsties no ikdienas haosa, domu mudžekļiem, steigas un stresa. Tādā veidā tiek dota iespēja no dziļākiem mūsu psihes slāņiem uznirt kādai radošai domai, neapjaustai vēlmei, novārtā pamestai vajadzībai - kam citādi nav iespējas tikt sadzirdētai un pamanītai. Meditācija kustībā īpaši noderīga būs tiem, kas ikdienā saskaras ar daudz stresa un trauksmes, jo paaugstinātas trauksmes gadījumā meditēt statiskā pozā var būt grūti un pat trauksmi pastiprinoši. Ritmiskā, vienmērīgā gaitā ejot, ir iespējams vismaz daļēji atbrīvot uzkrāto stresu.

• IEEJAS laikā netiek lietoti viedtālruņi, pulksteņi, fotoaparāti. Tie vai nu jāatstāj automašīnā vai uz pastaigas laiku jānodod pavadoņa pārziņā. Prāts un psihe var atpūsties no nepārtrauktiem kairinājumiem - notifikācijām, ziņām, vēlmes visu nofotogrāfēt, nofilmēt, izskaitīt noietos soļus un kilometrus, sekot līdzi tam cik jau pagājis laiks, utt. Var teikt, ka savā veidā uz pastaigas laiku tiek izkāpts ārpus no parastā laika plūduma.

• IEEJA notiek pavadoņa - takuziņa vadībā. IEEJAS laikā nav jādomā un jāuztraucas par to, kur jāiet, vai neesam apmaldījušies, kur mēs esam, cik tālu vēl līdz mašīnai… tik vien kā jāpieskata kājas, lai nepakluptu aiz koka saknes vai neiekāptu kādā slīkšņā. Protams, pastaigas laikā prātā noteikti uznirs šādas vai citādas domas, taču to neobligātums (jo pašam nav jāuzņemas atbildība par gājienu) palīdzēs tās vieglāk izkliedēt.

• Tas gan nav pastaigas mērķis, taču tā kā tā notiek klusējot un ved pa visai nomaļām takām, ir lielāka iespēja sastapt un dabiskajā vidē novērot kādu meža zvēru. Visbiežāk satiekam stirnas, zaķus, lapsas. Iespējams redzēsim vai dzirdēsim mežirbes, melnās dzilnas un citus putnus.

• Protams, bez visa augstākminētā, būs arī visi, no jebkuras pastaigas dabā, gūstamie labumi. Svaigs gaiss, kustības, iespēja stiprināt vai atjaunot saikni ar dabu, kas dzīvojot pilsētā kļuvusi pavisam vāja un pamesta novārtā. Būšana mežā iedarbojas nomierinoši un dziedinoši.

• Atkarībā no iegājēju vēlmēm ir iespējams pastaigu organizēt arī kādā īpašā diennakts laikā, kas var savā veidā paspilgtināt piedzīvoto. Ļoti interesantas sajūtas ir dodoties mežā biezā krēslā (neizmantojot lukturīšus) - tas palīdz atslābināt mūsdienās pārmērīgi nodarbināto redzes maņu un pastiprināt citas maņas - dzirdi, tausti, ožu. Pavisam citādas sajūtas būs arī ļoti agros rītos, saullēkta laikā.

• IEEJAS maršruts tiek veikts pēc iespējas vienmērīgā ritmā, bez vajadzības neapstājoties un nepauzējot. Pēc tam šis ritms citā formā turpinās bungu meditācijas laikā, palīdzot ātrāk un vieglāk tai ļauties un iegremdēties tajā dziļāk. Plašāk par bungu meditācijām pastāstīšu kaut kad drīzumā.